svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

" I would like to stay a secret, like walking in the dark, if no one knows you, no one cares and no one breaks your heart."

nē, smaids ZŪD. Ja zūd iemesli, par kuriem smaidīt.

Tagad smaidu aizvien retāk. Jo nav par ko. Ir tikai pelēka, pelēka dzīvīte....   So fucking true... Neredzu nevienu saules stariņu savā dzīvē. Viss. Ceru tikai, ka kādreiz es vēl spēšu smaidīt. Tā kārtīgi un no sirds.
Atmiņas ir sasodīti smaga bagāža. /Remarks/ 

Visstiprākais cilvēks ir tas, kurš smaida tad, kad grib raudāt.

Es neesmu striprs cilveks. Un apbrīnoju ikvienu kurš prot smaidīt, pat tad, ka d viņa dzīve ir galīgā dirsā. Patiesi apbrīnoju.

dzīve mēdz būt tāda kā maita

Mana dzīve. Tā ir tā ko dzīvoju es. Tā ir tāda kādu es to izvēlos. Savu dzīvi es nedzīvoju labi. Tā mēdz pret mani būt skarba. Pat pārāk skarba. Kāpēc?! Dzīve, dzīve, dzīve... Tajā nav nekā tāda, par ko man būtu prieks. Skumji, ļoti skumji, bet patiesība.